Garāža

22 gadi, bez tiesībām, bet jau ar mašīnu

[...] Tajā mirklī es visu sāku saprast. Mes esam ieradušies, lai iegādātos manu pirmo mašīnu. Parasts cilvēks diezvai sapratīs, kā var priecāties, par kaut kādu vecu mašīnu, bet es aiz laimes gandrīz vai raudāju. Mašīna bija perfekta!

2 gadus atpakaļ, kādā vēla pavasara vakarā, man piezvanīja tētis un palūdza atbraukt viņam līdzi. Viņš neteica kur, bet es piekritu. Nokļuvām Rāmavā un tētis piezvanīja kādam, sakot, ka esam klāt. Man nebija ne jausmas kam viņš zvanīja, bet pēc maza mirkļa no tālienes varēja redzēt tuvojamies mazu, zaļu mašīnīti ar apaļām lampām. Piebraucot tuvāk, man vairs jautājumu nebija. Tas bija pirmais golfs. Kā es to kā meitene būdama zināju? Man tētis ar pirmajiem golfiem vizinājās jau, kad man bija apmēram tikai kādi desmit gadi. Pēc tam brālim pirmā mašīna arī bija pirmais golfs, kabriolets un tā šī slimība – mīlestība riņķo mūsu ģimenē.
Tātad par šo mazo, zaļo, spožo mašīnīti. Tā jau pa gabalu izskatījās ļoti labi un, kaut gan parasti pretēji, tā arī piebraucot tuvumā izskatījās ļoti labi. Šī bija 1981. gada mašīna, 1.6 benzīns un automāts, kas ir diezgan liels retums Latvijā.

image2

Pēc mašīnas apskates, mēs bijām gatavi to iegādāties, bet tad sākās pats smieklīgākais. Mašīnas īpašnieks nebija vīrietis, kurš mums atbrauca parādīt mašīnu, bet gan šī vīrieša sieva, līdz ar to par mašīnas pārdošanu bija nepieciešama sievas atļauja. Tā nu mēs nevēloties vilcināties un gaidīt nākamo dienu zvanījām šī vīrieša sievai. Protams, ka mēs nebijām vienīgie, kas tik ļoti jūsmoja par pirmajiem golfiem. Šī sieviete savu golfiņu tik ļoti mīlēja, ka bija pat tai devusi vārdu – Vardulēns. Līdz ar to zvanot saimniecei un cenšoties panākt kādu vienošanus, sieviete apgalvoja, ka viņa golfu nepārdod – tas ir vīrs, kurš viņu pārdod! Saimniece izklausījās patiešām ar stingru vārdu, taču tomēr mēs negrasījāmies padoties, jo tik ļoti vēlējamies šo mašīnu iegūt savā īpašumā.

image3

Pēc ļoti garām sarunām, saimniece tomēr mainīja savas domas, bet tikai tāpēc, ka tētis apgalvoja, ka tā būs meitas (mana) pirmā mašīna un, ka mašīna nonāks patiešām gādīgās rokās. Tajā mirklī es visu sāku saprast. Mes esam ieradušies, lai iegādātos manu pirmo mašīnu. Parasts cilvēks diezvai sapratīs, kā var priecāties par kaut kādu vecu mašīnu, bet es aiz laimes gandrīz vai raudāju. Mašīna bija perfekta! Es neko labāku nevarēju vēlēties! Nākamajā dienā mašīna tika reģistrēta uz mana vārda un es oficiāli savā īpašumā biju ieguvusi savu pirmo mašīnu. Viss bija kā pasakā! Tētis meitai uz augstkolas izlaidumu bija nopircis dāvānu, tikai šajā visā priekā bija jāatceras, ka man nav tiesības, bet tajā mirklī, es pie sevis nodomāju, ka tiesības nokārtot būs tīrais nieks, ja garažā stāv tāds autiņš. Vienīgā lieta, mašīna garažā nestāvēja ne mirkli.

image4

Pēc mašīnas iegādes uzreiz tika meklēti diski, kas nebija nemaz tik viegli kā sākumā likās, bet pēc ilgas sēdēšanas Ebay tikai atrasti Mangel hroma diski. Tā kā golfam ir GLS versija, tad visi moldingi ir hromēti, līdz ar to arī diski tika tam pieskaņoti, bet tajā pašā laikā cenšoties atstāt klasisku izskatu. Nopērkot šo mašīnu, uzreiz tika nolemts, ka tā tiks atstāsta cik oriģināli vien iespējams. Nākamā lieta, ko nolēmām darīt, ir veikt motora pilnu restaurāciju, bet restaurējot motoru arī atstāt visas iespējamās detaļas oriģinālās. Protams 35 gadus vecai mašīnai bija arī detaļas, kas bija jāmaina, bet pats svarīgākais tika atstāts oriģināls. Protams, par šo milzīgo darbu, apmēram 5 mēnešu garumā varu pateikties savām tētim un brālim, kuriem ir zelta rokas un savu darbu dara vai nu izcili, vai nemaz. Kad tika pabeigta motora restaurācija, golfam tika atklātas vēl pāris problēmas un kamēr tās netika novērstas, es golfu neredzēju.

image5

Tā nu, uzpucējot pirmās lietas, vienas vasaras laikā esmu izbraukājusi uz kādiem 8 mašīnu festivāliem. Tālākais galamērķis Sanktpēterburga, kur mašīna mani nepievīla ne mirkli, turklāt izturot Krievijas benzīnu. Pēc tam gan bija nelielas problēmas, jo Vardulēns laikam nav pieradis, pie Krievijas degvielas piejaukumiem, bet tas tika ātri novērsts. Visos šajos festivālos puiši man ir jautājuši – kāpēc es savā golfā nelieku iekšā lielāku motoru, bet es vienmēr atbildu vienu un to pašu: "Mans golfs paliks tik autentisks, cik vien iespējams un tā nekad nebūs sacensību mašīna." Es ticu, ka katrai mašīnai ir savs liktenis un man vienkārši būtu ļoti žēl izbojāt šīs mašīnas autentiskumu, jo vienmēr ir viegli ielikt kaut ko jaunu, bet uzturēt un salabot veco vairs nav tik vienkārši un tieši tāpēc šīs lietas ir jānovērtē.

image6

Ir pātīkami, ka iesēžoties Vardulēnā tu sajūti vecas mašīnas aromātu. Tā nav parastas nostāvejušas, nekoptas mašīnas smaka. Tā ir īsta RETRO smarža, kas ir jāizbauda! Neviena detaļa, paneļi, plastmasas nav ne saplēsti, ne saplaisājuši un viss strādā kā vajag. Turklāt, panelis vēljoprojām mirdz kā jaunai mašīnai. Kā var to nenovērtēt? Mašīnai ir 35 gadi un es ticu, ja turpināšu rūpēties par to, tad arī vēl pēc 35 gadiem, tā izskatīsies tieši tāpat! Tas arī ir mašīnas noslēpums – gādīgi saimnieki!

image7

Linda Kravale

Esmu uzaugusi ğimenē ar diviem vīriešiem – tēti un brāli, līdz ar to auto lietas man pazīstamas jau no bernības. Šķirstot bilžu albumus var redzēt, ka tētim vienmēr ir bijuši cienīgi auto, kā Ford Granada, dažādi BMW, ko nu jau nav iespējams tik viegli iegādāties, līdz pat pirmajiem un otrajiem golfiem. Neskatoties uz visu, mīlestība pret pirmajiem golfiem laikam ir visstriprākā, jo gan brāļa pirmā mašīna, gan mana pirmā mašīna ir tieši pirmie golfi. Turklāt garažā stāv arī vēl viens pirmais golfs, kas ir tēta vēl nepiepildītais sapnis.